AI Kornela piezīmju asistents

SavāktSavākts

Piezīmes:
- Zināšanu telpas izmanto, lai modelētu izglītojamā progresu matemātiskajā psiholoģijā un izglītības teorijā.
- Zināšanu telpas 1985. gadā ieviesa Žans Pols Dugnons un Žans Klods Falmagne.
- Tos plaši izmanto izglītības teorijā, un tiem ir pielietojums datorizētās apmācības sistēmās.
- Zināšanu telpa ir jēdzienu vai prasmju kopums, kas jāapgūst, un dažas prasmes kalpo kā priekšnoteikumi citām.
- Iespējamās kompetences, kuras var apgūt, neapgūstot citas prasmes, veido antimatroīdu.
- Zināšanu telpas teorijas mērķis ir uzlabot standartizēto testēšanu, tverot konceptuālās atkarības un identificējot studenta vājās vietas.
- Kvazikārtas zināšanu telpas ir sadales režģi, savukārt labi novērtētas zināšanu telpas ir antimatroīdi.
- Komplekta iekļaušana nosaka daļēju kārtību zināšanu telpā, kas atspoguļo izglītības priekšprasības.
- Aptverošā saistība kontrolē mācību programmas struktūru, nosakot, kādas tēmas students ir gatavs apgūt un ko tikko apguvis.
- Zināšanu telpas var izveidot, izmantojot vaicājumu ekspertus, pētniecisku datu analīzi vai problēmu risināšanas procesu analīzi.

Jautājumi:
1. Kas un kad ieviesa zināšanu telpas?
2. Kādi ir daži mūsdienu zināšanu telpu pielietojumi?
3. Kā matemātiski var attēlot iespējamās kompetences?
4. Kāda ir zināšanu telpas teorijas motivācija?
5. Kādām matemātiskām struktūrām atbilst kvazikārtējās un labi novērtētās zināšanu telpas?
6. Kā daļējā kārtība zināšanu telpā tiek interpretēta izglītības priekšprasību izteiksmē?
7. Kā seguma sakarība kontrolē mācību programmas struktūru?

Kopsavilkums:
Zināšanu telpas ir kombinatoriskas struktūras, ko izmanto, lai modelētu izglītojamā progresu matemātiskajā psiholoģijā un izglītības teorijā. Tie tika ieviesti 1985. gadā un tiek plaši izmantoti izglītības teorijā un datorizētās apmācības sistēmās. Zināšanu telpa sastāv no jēdzieniem vai prasmēm, kas ir jāapgūst, un dažas prasmes kalpo kā priekšnoteikumi citām. Iespējamās kompetences veido antimatroīdu, kas atspoguļo prasmes, kuras var apgūt, neapgūstot citas prasmes. Zināšanu telpas teorijas mērķis ir novērst standartizētās testēšanas ierobežojumus, tverot konceptuālās atkarības un identificējot studenta vājās vietas. Kvazikārtas zināšanu telpas ir sadales režģi, savukārt labi novērtētas zināšanu telpas ir antimatroīdi. Daļēja kārtība zināšanu telpā atspoguļo izglītības priekšprasības, un aptverošā attiecība kontrolē mācību programmas struktūru. Zināšanu telpas var izveidot, izmantojot vaicājumu ekspertus, pētniecisku datu analīzi vai problēmu risināšanas procesu analīzi.